Ja tev patīk gotu meitenes tad bdsm ir priekš tevis

Nezinu kā tu bet emo un gotu meitenes man liekas ļoti skaistas, kad uzpucējās. Esmu saticis vairākas savā dzīvē. vienu pat no bdsm iepazīšanās saita Anglijā. Viņām bieži vien ir ļoti jauks raksturs. nesaprotu kāpēc daudziem viņas liekas atbaidošas. Lūk bilde ar meiteni kuru satiku.

Mēs pavadījām daudz laika kopā, kamēr mūsu ceļi šķīrās. Bet pats labākais, ka viņai patika BDSM. ja Tu nezini kas tas tāds ir, tad palasi šeit. Garlaicība guļamistabā ir tas kas sabojā daudzas attiecības, bet ja vēlaties ko jaunu, tad noteikt pamēģiniet.

Ok lab man viss, gribēju tik izteikt savas domas. Lai Jums dzīvē veicas.

Gotu Literatūra

Gotu Literatūra

Gotu subkultūra savā attīstībā ir visvairāk ietekmējusies no gotiskās mūzikas stiliem, bet arī gotu literatūrai un  horror žanra filmām bija ļoti liela nozīme. 19.gs par gotisko romānu sauca romantisma vai misticisma žanru literāros darbus. Šis stils parsvarā bija izplatīts angļu literatūrā. Atšķirībā no vēlāku laiku horror žanra literatūras, 19.gs gotiskā literatūrā uzsvars tika likts uz psiholoģisko un noslēpumaino, nevis uz tēlainību. Vislabāk pazīstami ši žanra rakstnieki bija Alans Po, Merija Šellija un Brēms Stokers. Vālāko laiku gotiska romāna populāri autori ir Hovards Lavkrafts un Anna Raisa.
Ar laiku gotiskās literatūras darbi tika arī ekranizēti tādās melnbaltās filmiņās kā "Drakula", "Nosferatu" un "Frankenšteins", kas arī vēlāk stipri ietekmēja gotu subkultūras piekritēju izskatu un dziesmu tekstu tematiku, kā arī lika pamatus gotiskā stila estētikai. Piemēram pirmā grupas Bauhaus dziesma saucās "Bela Lugosi’s Dead" pēc Drakulas lomas atveidotāja vārda. Tā ar tehnoloģiju attīstību gotu literatūra nokļuva arī uz ekrāniem un kļuva ļoti populāra.

Gotu valoda

Gotu valoda

Izmirusi 9. gadsimta sākumā gotu valoda pieder Indoeiropiešu ģimenes austrumģermāņu grupas valodām un tās saknes ir atrodamas Eiropā. Šī valoda līdz mūsdienām nonāca tikai pateicoties rakstiskiem avotiem, kas saglabājās no 3. līdz 6. gadsimtam. Šī ir vienīgā austrumģermāņu valoda, ko mūsu laikos var atjaunot, jo no pārejām, respektīvi vandaļu un burgundiešu valodām ir palikuši tikai daži vietu nosaukumi, ko var atrast vēstures hronikās.
Vislielākais šīs valodas avots mūsdienās ir 6. gadsimta bībeles kopija, ko gotu valodā ir iztulkojis viens bīskaps un vēsturnieki pieņem, ka viņš arī izveidoja gotu rakstību sastādot gotu alfabētu.
No vēstures avotiem ir zināms, ka gotus apspieda itālieši, spāņi un franči, dēļ kā goti ar laiku sāka izmantot viņu valodas, kā arī pieņemot kristietību viņiem nācas izmantot baznīcas valodu, jeb latīņu valodu un tadā veidā gotu valoda pakāpeniski izmira, jo netika izmantota.

Gotu Mūzika

Gotu Mūzika

Kā zināms gotu mūzika lika pamatus gotu subkultūras attīstībai un viens no pirmajiem gotiskas mūzikas žanriem bija gotiskais roks (gothic rock/ goth rock/ goth). Gotiskais roks rādas kā post panka un alternatīvā roka subžanrs 1970. gadu beigās, vēlāk attīstoties kā patstāvīgs mūzikas stils. Pirmās grupas, kas spēlēja un var teikt radīja šo stilu ir Bauhaus, Siouxsie and the Banshees, The Cure, The Sisters of Mercy, Virgin Prunes, The Sex Gang Children, Christian Death, un Alien Sex Fiend (Attēlā ir redzama mūzikas apvienība "Bauhaus"). Šim mūzikas stilam atšķirībā no post panka nav raksturīgas skaļās ģitāras skaņas un biežāk uzsvars tiek likts uz sintezatoru. Lirikas parasti ir ar depresīvām noskaņām, ar novirzi uz misticismu un intelektuālām tēmām, kā piemēram romantisms un nihilisms.
Ir pieņemts uzskatīt, ka gotisko mūziku kā tādu ir radījušas tieši grupas Joy Division, Siouxsie and the Banshees, Bauhaus un Virgin Prunes, kuri iedvesmojas no apvienībām Velvet Underground un Bowie. Grupas Banshees 1978. gada albums "The Scream" un grupas Joy Division 1979. gada albums "Unknown Pleasures" kļuva par sava veida klišejām gotu mūzikas stilā. Bet neskatoties uz to, grupa Bauhaus ir pirmie, ko vareja uzskatīt par īstiem gotiem jau kopš viņu pirmā singla "Bela Lugosi’s Dead", kas tika izlaists 1979. gada septembrī.
Ap to laiku, kad parādījās Bauhaus, grupa UK Decay atteicās no savām panku saknēm un uzsāka mēģinājumus izveidot jaunu neatkarīgu gotiskās mūzikas skanējumu un kaut arī viņi nekļuva tik pat populāri kā Bauhaus, Banshees un Joy Division, UK Decay bija vistuvāk gotiskās mūzikas otrām vilnim un stipri ietekmēja to (pie "otrā viļņa" var attiecināt komandas Danse Society, Play Dead, The Sisters of Mercy utt).
Jāatzīmē, ka viens no svarīgākajiem momentiem gotu subkultūras attīstībā ir periodā no 1982. līdz 1983. gadam, īpaši 1982.gada oktobris, kad jaunā kustība pēkšņi pieversa sev lielu uzmanību no masu mēdiju puses.
1983. gadā iznāca grupas Christian Death leģendārais albūms "Only Theatre of Pain", kas tiek uzskatīts par pirmo mūzikas albūmu Death rock stilā.
Liela nozīme gotiskās mūzikas attīstībā neapšaubami bija klubam "Batcave", kas tika atvērts 1982. gada jūlijā, sākumā tas bija paredzēts cilvēkiem, kuriem apnika New Romantic stila komercialā pamatne un kuriem gribējas ko jaunāku un tumšāku. Sākumā tur tika atskaņots glam un elektroniskā mūzika, bet dažreiz tur spēlēja arī pirmie gotu mūzikas stila pārstāvji un ar laiku kluba repertuārs kļuva gotiskāks.
Tādā veidā Batcave kļuva par attīstošās kustības galveno pulcēšanās vietu un piesaistīja masu mēdiju plašu uzmanību, bet savukārt masu mēdiji pa visu valsti (Anglijā) isplatīja ziņas par jaunas subkūlturas paradīšanos. Kad Batcave kļuva populārs, visā Anglijā sāka parādīties līdzīgās iestādes, bet pats Batcave sāka rīkot turnejas, lai gotiem ārpus Londonas arī būtu iespēja sapulcēties un izbaudīt gotisko atmosfēru.
Ap to laiku gotiskais stils beidzot nostiprināja savas pozīcijas un tā nosaukums palika nemainīgs un to sāka izmantot arī žurnālisti.
Ar laiku gotu mūzika mainījās un pilnveidoja savu skanējumu, ko rūpīgi veidoja trīs gotu paaudzes jeb trīs viļņi, no kuriem katrs ienesa kaut ko savu un pateicoties kuriem mēs zinām gotu kultūru, gotu mākslu un mūziku tādas, kādas tās ir mūsdienās un neapšaubāmi tās turpinās savu attīstību līdzās ar jaunām paaudzēm, jo interese par Gotiku nepārtraukti turpina augt.

Gotu Stils

Gotu stils

Gotu stils, gotiskais stils vai Gotika ir viduslaiku mākslas attīstības periods, kas ietver sevī gandrīz visas materiālās kultūras nozares un attīstās Rietumeiropas, Centraleiropas un mazliet vēlāk arī Austrumeiropas teritorijā no 12 - 16. gs
Gotiskais stils arhitektūrā uzplauka viduslaiku perioda vidū un beigās.
Aizsākās šis stils Francijā 12.gs un attīstījas līdz 16.gs. Šajā laika periodā Gotika tika dēvēta par ''Franču stilu'' (Opus Francigenum). Par gotisko šis stils tika nosaukts Renesanses velākā periodā.
Pārsvarā gotiskā stilā tika izpildītas baznīcas, katedrales, universitātes un pilis, kam bija raksturīgas smailloka arkas un citi izteiksmīgi kantaini elementi.
Kaut arī visbiežāk tiek pieminēta gotiskā arhitektūra, šis virziens ir attīstījies arī citās mākslas nozarēs kā piemēram literatūrā, tēlniecībā, glezniecībā, ornamentos un modē.
Aizsākoties Francijas ziemeļos līdz 13.gs Gotika izplatījās mūsdienu Vācijas, Austrijas, Čehijas, Spānijas un Anglijas teritorijās. Līdz Itālijai tā nonāca vēlāk ar lielām grūtībam un stipri transformējusies, kādēļ to sauc par ''Itāļu Gotiku''.
14. gs beigās Eiropā izplatījās tā saucama ''Internācionālā Gotika''.
Kā jau tika pieminēts Austrumeiropā Gotika ienāca vēlāk, kādēļ noturējās ilgāku laiku, tas ir līdz pat 16. gs.
Ap 19.gs radītiem mākslas darbiem un ēkām ar raksturīgiem gotiskiem elementiem, tiek piemērots termins ''Neogotika''.
20.gs 80. gados terminu ''Gotika'' sāk izmantot kā subkultūras un mūzikas žanra nosaukumu.