Gotu Stils

Gotu stils

Gotu stils, gotiskais stils vai Gotika ir viduslaiku mākslas attīstības periods, kas ietver sevī gandrīz visas materiālās kultūras nozares un attīstās Rietumeiropas, Centraleiropas un mazliet vēlāk arī Austrumeiropas teritorijā no 12 - 16. gs
Gotiskais stils arhitektūrā uzplauka viduslaiku perioda vidū un beigās.
Aizsākās šis stils Francijā 12.gs un attīstījas līdz 16.gs. Šajā laika periodā Gotika tika dēvēta par ''Franču stilu'' (Opus Francigenum). Par gotisko šis stils tika nosaukts Renesanses velākā periodā.
Pārsvarā gotiskā stilā tika izpildītas baznīcas, katedrales, universitātes un pilis, kam bija raksturīgas smailloka arkas un citi izteiksmīgi kantaini elementi.
Kaut arī visbiežāk tiek pieminēta gotiskā arhitektūra, šis virziens ir attīstījies arī citās mākslas nozarēs kā piemēram literatūrā, tēlniecībā, glezniecībā, ornamentos un modē.
Aizsākoties Francijas ziemeļos līdz 13.gs Gotika izplatījās mūsdienu Vācijas, Austrijas, Čehijas, Spānijas un Anglijas teritorijās. Līdz Itālijai tā nonāca vēlāk ar lielām grūtībam un stipri transformējusies, kādēļ to sauc par ''Itāļu Gotiku''.
14. gs beigās Eiropā izplatījās tā saucama ''Internācionālā Gotika''.
Kā jau tika pieminēts Austrumeiropā Gotika ienāca vēlāk, kādēļ noturējās ilgāku laiku, tas ir līdz pat 16. gs.
Ap 19.gs radītiem mākslas darbiem un ēkām ar raksturīgiem gotiskiem elementiem, tiek piemērots termins ''Neogotika''.
20.gs 80. gados terminu ''Gotika'' sāk izmantot kā subkultūras un mūzikas žanra nosaukumu.